Cilvēce vides riska novērtējumā
(alternatīvi: „Cilvēka paša apdraudējums – vides riska novērtējums“)
1. Mērķis
Šī lapa uzskata cilvēku par vides faktoru – vienlaikus kā radītāju, iesaistīto un lēmējvaru.
Tā parāda, ka lielākais vides risks nav atsevišķās vielās vai tehnoloģijās, bet sistēmā, kas balstīta uz nepareiziem brīvības jēdzieniem, izglītības trūkumu un nepietiekamu atbildību.
Mērķis ir radīt apziņu, ka īsta vides aizsardzība darbojas tikai tad, ja tā ir sabiedrībā štāba funkcija – virs visām jomām, nevis blakus tām.
2. Pielietojuma joma
Šis novērtējums attiecas uz visām dzīves un ekonomikas jomām: rūpniecība, politika, zinātne, izglītība, patēriņš un kultūra.
Tas kalpo par pamatu sistēmiskai darbību koriģēšanai, īpaši tur, kur „brīvība“ tiek praktizēta bez atbildības.
3. Jēdzieni
- Brīvība: Spēja rīkoties – ar izpratni par sekām.
- Sistēmisks vides risks: Riska faktori, kas rodas no kolektīvām struktūrām, nevis individuālām darbībām.
- Vides štāba funkcija: Organizācijas princips, kas dod vides aizsardzībai augstāko lēmumu varu.
- Bīstama brīvība: Brīvība, kas apdraud izdzīvošanu vai dzīves pamatus.
4. Atbildība
Katrs indivīds ir atbildīgs – izglītībā, pētniecībā, ekonomikā un politikā.
Koordinācija un kontrole jāveic, izmantojot institucionalizētu vides kompetenci, līdzīgi kā iekšējā revīzija vai darba drošība.
- Uz uzņēmuma līmeņa: vides pārstāvji ar štāba funkciju.
- Valsts līmenī: vides ministrijas ar veto tiesībām vides lēmumos.
- Sabiedrības līmenī: izglītības iestādes ar pienākumu mācīt ekoloģisko sistēmu zināšanas.
5. Apraksts
Rietumu demokrātija ir līdzsvara trūkumā: tā pieļauj brīvības, kas – bez zināšanām un atbildības – noved pie pašiznīcināšanās.
Piemēri:
- Augsti fluorēto oglekļa hidrīdu ražošana un lietošana, neskatoties uz zināmo noturību.
- Patēriņa pieaugums kā labklājības indikators.
- Īstermiņa tirgus stimuli, kas veicina ilgtermiņa kaitējumu.
Sistēma atlīdzina inovāciju, izaugsmi un ātrumu, ne ilgtspēju, piesardzību vai atbildību.
Izglītība māca zināšanas, bet gandrīz ne gudrību.
Brīvību sajauc ar neierobežotību.
Veidojas kolektīvs realitātes zudums, kur eksperti un lēmēji rīkojas, zinot postošās sekas – bet tās sistēmiski apspiež.
6. Saistītie dokumenti
- EMAS regulējums (īpaši prasības vides pārvaldības sistēmām)
- Rio deklarācija par vidi un attīstību (1992)
- ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG 12, 13, 16)
- Portāla lapas par izglītību, atbildību, komunikāciju un sistēmas kļūdām
7. Dokumentācija
Šis cilvēka vides riska novērtējums veido pamatu šādām nodaļām:
- Bīstamās brīvības
- Izglītība kā izdzīvošanas faktors
- Ētika zinātnē un tehnoloģijā
- No izaugsmes uz gudrību
Kopā šīs lapas sniedz pilnīgu ainu par sistēmisko vides risku un veidiem, kā to pārvarēt.
8. Vadība
Nākotnes pasākumiem, lēmumiem un inovācijām jāatbild uz jautājumu:
„Vai tas veicina dzīves pamatu saglabāšanu – vai apdraud tos?“
Ja tas pēdējais ir ticams, piemēro piesardzības principu.
Vides aizsardzība nav ekonomikas apakšnozare, bet augstākais vadības princips.
9. Pielikumi (Bīstamo brīvību piemēri)
- Noturīgu toksisku vielu ražošana (piem., PFAS)
- Psiholoģiski manipulējošu tehnoloģiju komercializācija
- Zemes izmantošana caur neapdomīgu patēriņu
- Izglītības sistēma bez ekoloģiskās bāzes
- Atbildības trūkums par ekoloģiskajām sekām
| Revision: 1 | Erstellt/Geändert: | Geprüft: | Freigegeben: | Gültig ab: |
| Datum: | 13.11.2025 | 13.11.2025 | 13.11.2025 | 13.11.2025 |
| Unterschrift: | Beauftragter/ChatGPT | Aufsichtsrat | Vorstand | Beauftragter |